Pedagogi

Dalikt komentaru

KolekcijaA. Raņķa apgāds
NūsaukumsPedagogi
IzdeviejsA. Raņķa apgāds
Formatsgrāmata
Darba veidsoriģināldarbs
KategorejisŽanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / romāns
Darba autorsAntons Birkerts
Saisteitī dorbiPedagogi
Pedagogi
Izdošanas gads/vieta1924
Rīga
Rīga
Atslāgvuordi
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VītaDatumsTipsKategoreja Vietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1924Izdošanas gads/vieta(Nav nūruodeits)Pilsēta
2Varšava
(Warsaw, Masovia, Poland)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāEpizodiskā vieta (bez būtiskas nozīmes sižetā)Pēc pāris gadiem viņš stājās gudro skolas kungu priekšā un tika izsviests cauri. “Bet tā jau nu vienreiz tiem censoņiem iet. Viņiem jācīnās ar šķēršļiem,” tā nodomāja Sūbris pie sevis un sēdās atkal pie grāmatām. Ari otrreiz viņu izvieda eksamenam cauri. Bet Sūbris neizmisa. Viņa raksturā bija viena īpašība – cītība. “Man vajag panākt to, ko esmu nodomājis un lai tad tur būtu, kas būdams,” tā viņš apņēmās arvienu dzīves kritiskos brīžos. Un nevar teikt. Šī recepte līdzēja. Pēc divu reizu cauri krišanas viņš tika laimīgi cauri, pie kam viņam tikai trijos priekšmetos kāds pazīstams skolotājs starp eksaminatoriem izlīdzēja. “Varšava mūsu!” tā viņš izsaucās aiz prieka.
3Cimzes kapi
(Sēru iela 2A, Valka, Valkas novads, LV-4701)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāIztēlotā vietaLiterarisko darbību viņš atstāja uz laiku laikiem un atdusējās uz saviem lauriem. Un sabiedriskā darbība viņam tiešām neatļāva nodarboties ar literaturu. Neatlika nevienas minutes laika. Līdz pusdienai stundas, vakarā darbošanās biedrībā. Un kā viņš darbojās! Ar sviedriem vaigā! Ar mīlestības un slāpju pilnu sirdi! “Wie fruchtbar ist der kleinste Kreis, Wenn man ihn recht uz pflegen weiss.” Šos vārdus, ko viņš kādreiz jaunības dienās bij lasījis uz Cimzes pieminekļa, viņš atkārtoja katru vakaru, sēzdamies pie kāršu galda.
4Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
(Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāIztēlotā vieta“Zini ko, cibulīt,” iesāka no jauna Sauleskalns – “mēs esam jau 14 gadu laimīgā laulības postā… tas ir – ostā un plūcam rozes katru dienu…” Emmi piepeši sāka smieties. Raudāja un smējās. “Nu, redzi, cibulīt,” – turpināja Edis, – “tu droši vien atminēsies, kad mēs dzīvojām tanī lielajā 6 stāvu mājā uz Ņevska prospekta…”
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāIztēlotā vieta“Vai zini, man nemaz vairs negribas braukt atpakaļ uz Pēterburgu.” “Nu, nebrauc.” “Ja, ko tad es te darīšu?” “To pašu, ko Pēterburgā – meklē vietu…” “Ech, man apnikušas visas vietas… Brrr… Līdz atriebībai…”
6Venēcija
(Venice, Metropolitan City of Venice, Italy)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāIztēlotā vietaViņa nosēdās savas ģīmetnes priekšā, kas atradās vienā kaktā uz kraģīšiem, lielā formātā, viņa izskatījās jauna, glīta meitene. Šī ģīmetne bija ņemta Italijā, Venecijā. Tādēļ ari, skatoties uz to, viņai nāca prātā patīkamas atmiņas, un viņa pārdzīvoja tādas jūtas, it kā brauktu ar glītu, graciozu gondolu pa Venecijas kanaļiem un skatītos uz vecajām pilīm gaišā dienvidus mēnesnīcā.
7Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāIztēlotā vieta“Savāds cilvēks bij šis Perovs. Dzimis Maskavā. Nobeidzis Maskavas universitates filoloģisko fakultati. Viņam bijusi Maskavā pašam sava proģimnazija. Bet ne ilgi. Pēc tam viņš bij drīz vienā pilsētā, drīz otrā par skolotāju un beidzot atnāce te. Bērni viņu ļoti mīlēja. Pavisam kā pedagogs viņš mūsu dzimtenē darbojies 10 gadu. Viņš mīlēja savu darbu, kā mākslinieks mīl mākslu…”
8Latvija
(Latvia)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāIztēlotā vieta“Savāds cilvēks bij šis Perovs. Dzimis Maskavā. Nobeidzis Maskavas universitates filoloģisko fakultati. Viņam bijusi Maskavā pašam sava proģimnazija. Bet ne ilgi. Pēc tam viņš bij drīz vienā pilsētā, drīz otrā par skolotāju un beidzot atnāce te. Bērni viņu ļoti mīlēja. Pavisam kā pedagogs viņš mūsu dzimtenē darbojies 10 gadu. Viņš mīlēja savu darbu, kā mākslinieks mīl mākslu…”
9Latvija
(Latvia)
(Nav nūruodeits)Minēts tekstāNotikuma vietaLauki… lauki… lauki… Tā bij viņa dzimtene… Tur bij patlaban ziedonis… Staburags skatījās ziedošajā dabā, un viņam likās, ka viņa dzimtene ir kaps… ziedošs kaps… Tādēļ ap sirdi bij tik sāpīgi un skumīgi, to uzskatot… Lapas plauka… druvas plauka… puķes ziedēja – visa daba modās… Bet… Viņa dzimtene gulēja… Vēl tur arājs neapzinājās savu spēku… Vēl tur pašapziņa gulēja nemodināta… Vēl tur gars – svabadais gars nebij modies… Ja, viņa dzimtene vēl gulēja un izskatījās kā ziedošas kapenes… Viņš brauca to modināt…

:Nav norādīta kategorija

:Epizodiskā vieta (bez būtiskas nozīmes sižetā)
:Iztēlotā vieta
:Notikuma vieta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.