Guntis Berelis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (121); Sastādītājs (3); Redaktors (20); Komentāra autors (11); Recepcijas persona (52)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsGuntis Berelis
PseidonīmsViesturs Reimers
Saitehttps://berelis.wordpress.com/
Kopsavilkums
Guntis Berelis (1961) – rakstnieks un literatūrkritiķis. Literatūrā debitējis ar stāstu krājumu "Mitomānija" (1989). Gunta Bereļa aktīvā un 20. gs. 90. gadu kontekstā oriģinālā darbība kritikā lasāma grāmatā "Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam" (1999) un divos eseju un recenziju apkopojumos: "Klusums un vārds" (1997) un "Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra" (2001). Pēdējais no minētajiem darbiem godalgots ar Latvijas Literatūras gada balvu un uzskatāms par nozīmīgu pieturas punktu mūsdienu latviešu prozas interpretācijā. Publicējis trīs stāstu krājumus – "Mitomānija" (1989), "Minotaura medības" (1999), "Es nekad nerunāju muļķības" (2018) –, stāstu bērniem "Agnese un Tumsas valdnieks" (1995), divus romānus: "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" (2007) un "Vārdiem nebija vietas" (2015). Gunta Bereļa prozu raksturo postmodernā skepse pret unificētu domāšanu, ironiska spēle ar kultūras kodiem, dekonstruējot tradicionālās prozas poētiku.
Personiska informācijaMācījies Cēsu 1. vidusskolā.
1979–1981: studējis fiziku Latvijas Valsts Universitātē.
1981–1983: studējis bibliotēkzinātni Latvijas Valsts Universitātē.
1984–1986: vadījis Cēsu rajona Skujenes ciema bibliotēku.
1989–1992, 2003–2010: strādājis žurnāla "Karogs" redakcijā.
kopš 2003: vairākkārt bijis Latvijas Rakstnieku savienības prozas konsultants.
2007, 2013, 2016: Latvijas Rakstnieku savienības "Literārās akadēmijas" prozas meistardarbnīcas vadītājs.
kopš 2017: strādā žurnāla "konTEKSTS" redakcijā.
Profesionālā darbība

Pirmā kritikas publikācija

1986: recenzija par gleznotāju Kurta Fridrihsona un Ivara Bumbiera un keramiķa Pētera Martinsona darbu izstādi "Robežas" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (19. dec.).

Pirmā daiļliteratūras publikācija

1988: stāsti "Deus ex machina" un "Specfonds" žurnālā "Avots" (Nr. 6.).

Esejas, literatūras kritika

1997: "Klusums un vārds" (Daugava).
1999: "Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam" (Zvaigzne ABC); labots un papildināts izdevums 2012. gadā (e-grāmata, Publicētava).
2001: "Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra" (Atēna).

Stāstu krājumi

1989: "Mitomānija" (Liesma).
1999: "Minotaura medības" (Atēna).
2018: "Es nekad nerunāju muļķības" (Dienas Grāmata).

Romāni

2007: "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem" (Dienas Grāmata).
2015: "Vārdiem nebija vietas" (Dienas Grāmata).

Darbi bērniem

1995: "Agnese un Tumsas valdnieks" (Daugava).

Tulkojumi no krievu valodas

2016: Andrejs Ļevkins (Андрей Левкин) "Dūmi miglā" (Orbīta).

Darbība kinodramaturģijā

Kopš 1999: kopā ar režisori Ināru Kolmani (filmu studija "Deviņi") veido dokumentālo materiālu ciklu "Rakstnieks tuvplānā". Kopdarbībā tapuši aptuveni 30 materiāli par nozīmīgiem latviešu rakstniekiem: Imantu Ziedoni, Zigmundu Skujiņu, Regīnu Ezeru, Andreju Eglīti, Knutu Skujenieku, Uldi Bērziņu, Māru Zālīti un citiem.
2018: scenārija autors populārzinātniskajai filmai "Baltu ciltis" (kopā ar Tomu Ķenci; režisori Raitis un Lauris Ābeles, Tritone Studio)
Citātu galerija

Par darbību kritikā un prozā

"Ar kontrastu poētikas palīdzību G. Berelis nereti ļāvis jaunā gaismā ieraudzīt arī latviešu un pasaules literatūras kopsakarības. Nevar sacīt, ka literatūrzinātne Latvijā nebūtu interesējusies par šiem jautājumiem. Tomēr nereti ārzemju literatūras speciālisti iztirzājuši interesantas sakarības, izliekoties, ka uz latviešu literatūru kā atpalikušu un provinciālu tās nekādi neattiecas. Savukārt latviešu procesu analizētāji, starptautiskos kontekstus tik labi nepārzinot, ir bijuši spiesti ieslīgt zināmā vienpusībā. Bet G. Berelis saka: "Latviešu literatūrā mīklainā veidā, neraugoties uz dzelzs priekškariem, ir bijuši visi tie paši procesi, kas pasaules literatūrā." (..) Gunta Bereļa recenzijās pasaules literatūras problēmas (ar to nedomājot, protams, sociālās problēmas) ļoti tiešā veidā attiecas arī uz mums, savukārt latviešu literārajā procesā saskatāmie kontrasti izmantojami arī ārzemu darbu analīzē."

Sekste, Inguna. Guntis Berelis. Latviešu rakstnieku portreti, 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.

"90. gados Guntis Berelis bija galvenais latviešu postmodernisma teorijas advokāts un centās dekonstruēt padomju literatūras mītus par sociālistisko reālismu kā objektīvu īstenības atspoguļošanas veidu. Viņš paplašināja realitātes jēdzienu, apgalvojot, ka arī literatūra un iztēle ir realitāte, jo mūsdienu prozā vēstījums kā īstenības konstruēšanas veids ieguvis nozīmīgāku lomu un funkcionalitāti, literatūras uzdevums nav tikai kaut ko atainot, radīt līdzīgu realitāti tai, kas tiek interpretēta, bet radīt nemateriālās dzīves modeli. (..) Liekot liekā dažādus paradoksālus līdzekļus, Guntis Berelis savos stāstos līdz absurda kvintesencei noved reālisma literatūras izvirzīto tēzi "viss kā dzīvē", bet vienlaikus pauž pašironisku attieksmi pret teorētiskās mākslas ģenealoģisko strupceļu."

Dubiņa, Ieva. Stāsta un dzīves mijiedarbe. Versija par... Latviešu literatūra 2000-2006. Rīga: Valters un Rapa, 2007, 73., 74. lpp.

Par stāstu krājumu "Es nekad nerunāju muļķības" (Dienas Grāmata, 2018)

"Tās nav vienkārši "smalkās kaites" 21. gadsimta situācijā un Bereļa mērcē, jo autoram nepietiek vien ar marginālijām raksturu līmenī – obligāta prasība ir arī absurda un groteskas klātbūtnei, dažreiz abus (ne)gaidīti izbīdot pat priekšplānā. Proti, kādēļ gan lai stāstā par zelta uzvedību un etiķeti pie smalka vakariņu galda pēkšņi neienāktu kanibālisms? Kādēļ gan lai šķietami rāmas sadzīviskas epizodes nekulminētos ar absolūtu asinspirti? (..) Ar pārliecību, ka "visu vajag darīt ar glanci" eksistē un rīkojas lielākā daļa Bereļa radīto dīvaiņu un to, starp citu, var attiecināt uz veidu, kā īsprozu izstrādājis pats autors. Berelis ir izvēlējies skart tādu jautājumu loku, kurš, lai cik tas nešķistu paradoksāli, ar savu atbaidošo marginalitāti šķiet pievilcīgs. Neticami, taču lasītājam ar katru nākamo Bereļa stāstu izveidojas savdabīga imunitāte pret visām aprakstītajām šausmām un riebeklībām. Vēl jo vairāk – uzplaukst gaidas pēc nākamā upura, kārtējā nepārvaramā, samākslotā konflikta un antivaroņa spožā uzvaras gājiena – bet kā gan citādi – ja pusi stāsta tēvs māca dēlu pareizi uztecināt cirvi, tad beigās taču jāseko kaut kam iespaidīgam, vai ne? Un vai tad tā nav populārās kultūras pamatiezīme – tās pašas, kas šajā gadījumā kritusi par upuri autora smiekliem?"

Koroševskis, Arnis. Ārprātīgā piezīmes. Gunta Bereļa krājuma "Es nekad nerunāju muļķības" recenzija. Delfi, 04.04.2018.

Par romānu "Vārdiem nebija vietas" (Dienas Grāmata, 2015)

"Berelis spēj iemest savu varoni gan sirreālās, gan reālās ainās, aprakstīt mēmā kino tapšanas paralēles ar klusējošā Tuša dzīves izpratni, vienkopus salaist emocionālas atmiņas ar tagadnes notikumiem un – nesasmērēt savas rakstnieka rokas mehāniskā konstrukcijā, bet uzbliezt dzīvu bildi lasītāja acu priekšā. Galvenokārt pateicoties varoņa naivās, vienkāršās apziņas apcerēm un rūpīgi izstrādātajiem vides un detaļu aprakstiem. Tāpēc romāns nešķiet monotons, jo ir iespēja skatīt to, kas notiek. Kā jau kino. Ar visiem apziņas kritumiem un negludumiem, neizpratni par notiekošo un pēkšņumu."

Plūme, Ieva. Esamība bez vārdiem: klusuma troksnis. Punctum, 29.06.2015.
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta02.07.1961
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Izglītojies1979
Cēsu 1. vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1979–1981
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Zeļļu iela 25, Rīga
Zeļļu iela 25, Rīga, LV-1002
Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļa

1981–1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes Bibliotēku un bibliotēkas zinātņu nodaļa
Darbavieta1984–1986
Skujenes ciema bibliotēka
Skujene
Skujene, Skujenes pagasts, Amatas novads

Vadītājs


1989–1992
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Kritikas nodaļas redaktors (1989), teorētiskās un aktuālās kritikas nodaļas vadītājs (19891992)


2003–2010
Žurnāls "Karogs"
Kuršu iela 24, Rīga
Kuršu iela 24, Rīga, LV-1006

Kritikas nodaļas redaktors


2003 (Datums nav precīzs)
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Prozas konsultants


2017
Konteksts
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

Redaktors

Dalība organizācijās1994
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs
ApbalvojumiKlāva Elsberga prēmija
Mitomānija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Mitomānija" un publikācijām presē.
1989

Latvijas Literatūras gada balva
Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra
Balva piešķirta par darbu "Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs".
Literatūrzinātne
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Ugunīgi vērši ar zelta ragiem
Balva piešķirta par darbu "Ugunīgi vērši ar zelta ragiem".
Proza
2008

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Vārdiem nebija vietas
Balva piešķirta par romānu "Vārdiem nebija vietas".
Literatūra
2015

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Vārdiem nebija vietas
Balva piešķirta par romānu "Vārdiem nebija vietas".
2015


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
02.07.1961Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Leona Paegles iela 1, Cēsis
(Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1979IzglītojiesĒka, māja
3Zeļļu iela 25, Rīga
(Zeļļu iela 25, Rīga, LV-1002)
1979 - 1981IzglītojiesIela
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1981 - 1983IzglītojiesĒka, māja
5Skujene
(Skujene, Skujenes pagasts, Amatas novads)
1984 - 1986DarbavietaCiems
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1989 - 1992DarbavietaĒka, māja
7Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1994Dalība organizācijāsĒka, māja
8Kuršu iela 24, Rīga
(Kuršu iela 24, Rīga, LV-1006)
2003 - 2010DarbavietaĒka, māja
9Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2003DarbavietaĒka, māja
10Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
2017DarbavietaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.