Herta Krauja

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (11); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsHerta Krauja
Papildu vārdiKlāvsone
Dzimtais vārdsŠprenka-Spriņģe
KopsavilkumsHerta Krauja (1900-1977) - dzejniece. Dzejoļu krājumos "Pīlādžu oga" (1948), "Ardievas vasarai" (1969), "Nemiera vīns" (1973), "Ziedošie negaisi" (1976) romantisks pasaules skatījums, tieksme pasauli un dabu estetizēt un skatīt simbolos. Individuālo izjūtu un pārdomu lirikai raksturīgs distancēts, paskarbs dzīves skatījums, redzot ideālu un ilgu neatbilstību realitātei, taču uzsverot dažādību un mainīgumu kā objektīvu nepieciešamību, kas jāpieņem fatālā un stoiciskā mierā.
Personiska informācijaDzimusi skolotāja ģimenē.
Arvīda Klāvsona sieva, Jāņa Klāvsona māte.

Hertai Kraujai aizejot, viņai dzejoļus veltījušas Astrīde Ivaska un Aina Kraujiete.
Profesionālā darbība20. gadsimta. 30. gadu nogalē žurnālā "Students" publicēti pirmie dzejoļi.

1944: laikrakstā "Laika Balss" publicēti vairāki īsprozas darbi.
Emigrācijā ASV darbojusies žurnālistikā, strādājot laikrakstā "Laiks".

Literārie darbi

1948: dzejoļu krājums "Pīlādžu oga".
1969: dzejoļu krājums "Ardievas vasarai".
1973: dzejoļu krājums "Nemiera vīns".
1976: dzejoļu krājums "Ziedošie negaisi".
Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Pīlādžu oga" (Selgas apgāds, 1948)

"Pīlādžu oga raksturo Hertu Krauju kā visai spilgtu subjektīvisti. Pat pēdējo gadu notikumi, kas visiem
dzejniekiem pavēlējuši īsāku vai garāku laiku piemirst personīgos pārdzīvojumus, nav viņu kā dzejnieci izrāvuši no individuālās pasaules. [..] Dzejnieces temperamentā vērojam diezgan straujuma, viņas asinis pulsē satraukti, tāpēc pieminētās psihiskās disonances skarbas, akcentētas, pārdzīvojumu pasauli saplaisinot kā trauslu stiklu Kad lasa Pīlādžu ogu, tad rodas sajūta, ka visu to saka kaut kādās nesaraujamās saitēs saistīts cilvēks, kas nokļuvis zināmā izmisuma pakāpē. [..] Hertas Kraujas izteiksmē dominē vizuālisms, pie tam mazāk tas izpaužas krāsās, vairāk dažāda spilgtuma un dažādu nianšu gaismas un tumsas resp. ēnu kontrastējumā. Varētu teikt, šīs dzejas izteiksmē allaž it kā kaut kas uzzibsnī vai atplaiksnās."

Rudzītis, Jānis. Pīlādžu oga. Latvija, 1948, 16. apr.

Par dzejas krājumu "Ardievas vasarai" (Grāmatu Draugs, 1969)

"Hertas Kraujas dzeja ir viņas personīgo pārdzīvojumu neviltots atspulgs, un tajā raksturīgs divēju, kvalitātīvi pretēju dvēseles izjūtu viļņojums. It kā divas pamatmelodijas - viena sāpīga un otra gaiša - veido šīs dzejnieces dvēseles dziesmu. Pēkšņais iedragājums Hertas Kraujas dzīve, savu tuvāko un mīļāko cilvēku zaudējums, smagi pārdzīvoto sāpju un izmisuma atbalsis vēl vienmēr spēcīgi pulsē viņas dzeja ar īstu un dzīvu skaņu. Šie pārdzīvojumi, tātad, Hertai Kraujai nav tikai pagātne un atmiņas, tie vēl vienmēr ir tagadne, un bez tiem sis dzejoļu krājums tādā veidā nebūtu domājams. [..] Visa Hertas Kraujas dzeja rakstīta ar sirdi, ar neviltotu personīgo jūtu viļņojumu. Tai raksturīga klusināta intimitāte, it kā dzejniece atklātu savu dvēseli ar jaunas, biklas meitenes kautrību un mulsumu. Arī viņas mīlestība nes jaunības zīmogu: tā ir tīra, pilna alkainu ilgu un gaidu, tā ir izmisusi sāpju un atmiņu smeldzē - tik emocionāli jūtas mēdz pārdzīvot parasti tikai jaunībā. [..] Hertas Kraujas dzejoļi rakstīti brīvā un dabīgā neatskaņotā pantā, kam raksturīga liela vienkāršība un absolūta skaidrība."

Valtere, Nora. Herta Krauja - Ardievas vasarai. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 1970.

Par dzejas krājumu "Ziedošie negaisi" (Grāmatu Draugs, 1976)

"Hertas Kraujas ceturtais dzejoļu krājums "Ziedošie negaisi" ir jo spēcīga "es" dzeja. Savu "es" Herta Krauja atklāj pirmām kārtām ar sevis pielīdzināšanu dabai, ar izjūtu, kas izpaužas cieša sakarā ar dabas daudzveidīgumu. [..] Hertas Kraujas dzejā vasara nav gadalaiks, vasara ir dzīves piepildījuma virsotne. [..] Ziedošie negaisi līdzīgi citiem Hertas Kraujas dzejoļu krājumiem būtu uztverami kā lirisks "es" stāsts, kas spontāni rit no dienas dienā, uzrakstīts kā īsas vēstules vai raisās kā intima saruna. Laiks šo plūsmu reizumis pārtrauc, bet tad atkal atsakās pārdzīvojumu plūdos un uzplūdos, atklādamies vienkārša patiesīgumā, "es" vientulībā, kas tomēr nepārvēršas par nepanesamu nastu. [..] Herta Krauja prot ziedēt. Viņas mūžu nenorobežo bērnība, jaunība, vecums; viņas mūžs ir nemitīga ziedēšana, kaut viņas ziedus nešūpo maigas vēsmas, bet loka negaisa vējš plosot un plucinot. Dzejoļu krājuma "Ziedošie negaisi" iespaidīgu un pieskanīgu vāku darinājusi gleznotāja un dzejnieka Voldemāra Avena iejūtīgā roka. Negaisa debesis vākā plīvo saules puķe, un simboliska tvērumā iecirties Hertas Kraujas iniciālis."

Baltiņa-Bērziņa, Valērija. Ziedētāja. Laiks, 1976, 29. dec.



SaiknesJānis Klāvsons - Dēls
Arvīds Klāvsons - Vīrs
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta20.09.1900
Dobeles pagasts
Dobeles pagasts, Dobeles novads
Dzimusi Bērzbeķes skolā.

IzglītojiesRīga
Rīga

Beigusi Izglītības biedrības ģimnāziju.


Angļu valodas institūts
Rīga
Rīga

Studējusi filoloģiju.


1918
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga, LV-1011

1918. gadā beigusi mācības.


1920–1921
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: ģermāņu filoloģija.

Darbavieta
Strādājusi laikrakstā "Laiks".
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs

Latviešu preses biedrība
Emigrē1944

1950
Ceļojums00.07.1969
Zviedrija
Sweden

Miršanas laiks/vieta16.05.1977
Bruklina
Brooklyn, New York, United States

ApglabātsŅujorka
New York, USA
Grīnvuda kapsētā.

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Dobeles pagasts
(Dobeles pagasts, Dobeles novads)
20.09.1900Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 26, Rīga, LV-1011)
1918IzglītojiesĒka, māja
3Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1921IzglītojiesĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Zviedrija
(Sweden)
01.07.1969CeļojumsValsts
7Bruklina
(Brooklyn, New York, United States)
16.05.1977Miršanas laiks/vietaPilsētas daļa
8Ņujorka
(New York, USA)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.