Teodors Zeiferts

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (41); Sastādītājs (3); Redaktors (6); Komentāra autors (13); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsTeodors Zeiferts
PseidonīmsReinhold Kaupo, Teodors
Kopsavilkums

Teodors Zeiferts (1865–1929) – literatūras kritiķis un vēsturnieks, pedagogs. Bijis viens no nozīmīgākajiem latviešu literatūras vērtētājiem, sākot no 19. gadsimta 80. gadu otrās puses līdz 20. gadsimta 20. gadu beigām. Rakstījis par tā laika aktuālo rakstniecību, pievērsies arī latviešu literatūras vēstures jautājumiem. Kā kritiķis un literatūrvēsturnieks bijis rūpīgs faktu vācējs un analītisks literārā procesa vērtētājs, uzmanības lokā paturot gan atsevišķu rakstnieku jaunradi, gan iezīmējot literatūras kopsakarības ar norisēm sabiedrībā un arī literatūras attīstības kopējās tendences. Literāru izdevumu sastādītājs, redaktors. Nozīmīgākais ieguldījums – “Latviešu rakstniecības vēsture” (1–3, 1922–25).

Personiska informācija1865: 3. aprīlī dzimis saimnieka ģimenē.
Profesionālā darbība1885: žurnālā "Austrums" (Nr. 5) publicēts Teodora Zeiferta pirmais dzejolis "Gana dziesma".
1886: žurnālā "Austrums" (Nr. 8) publicēta pirmā literatūrkritiskā apcere "Hūgenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā".
1888: žurnālā "Austrums" (Nr. 4–5, 7–8, 11–12) izraisās Teodora Zeiferta polemika ar Jēkabu Lautenbahu-Jūsmiņu, tā ir viena no 19. gadsimta beigu nozīmīgākajām literārajām polemikām. Polemikas pamatjautājums, kas atspoguļojas Teodora Zeiferta rakstā "Dzejnieks un viņa laiks", – literatūras laikmetīgums un folkloras izmantošana literārajā jaunradē.
1892: polemika ar teoloģijas studentu Jāni Grīnbergu, vēlāko luterāņu mācītāju un bīskapu Pēterburgā.
1891–1914: referents Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs, Nolasītie referāti bija pamatā daudziem pēc tam publicētiem Zeiferta rakstiem, kas kopumā veidoja sistemātiskus pārskatus par latviešu literatūras attīstību. Rakstos viņš popularizēja cittautu kritiķu Gotholda Efraima Lesinga, Ipolita Tēna, Georga Brandesa un citu atziņas, kā arī izmantoja tās savu vērtējumu pamatošanai. Zeiferts uzsvēra reālismu kā perspektīvu literāru virzienu, taču novērtēja arī citu estētisko virzienu iespējas.
18961904: ar pseidonīmu Reinhold Kaupo publicējis rakstus par latviešu literatūru Berlīnes un Vīnes žurnālos Das literarische Echo, Die Zeit, Das Magazin für Literatur.
1898–1910: Zeiferts sastādīja literatūras almanahu "Jaunā raža", kurā publicēja latviešu rakstnieku darbus, it īpaši iesācēju sacerējumus.
19051907: sastādījis plašu "Latviešu rakstniecības hrestomātiju" ar literatūrvēsturiskiem apskatiem, veidojot priekšdarbus sistematizētai latviešu literatūras vēsturei.
No 1909: lasīja lekcijas par latviešu rakstniecību Jēkaba Dubura un Zeltmata izveidotajos Latvju dramatiskajos kursos

Darbi

Literatūrzinātniskie un citi darbi
1893: Mūsu tautas dzejas pamošanās
1895: Latviešu daiļrakstniecība 1894. gadā
1896: Latviešu rakstniecība 1895. gadā
1896: Mūsu laikrakstu virzieni
1897: Latviešu lirikas attīstība
1901: Dr. philos. P. Zālīts mūsu avīžniecībā
1913: Tautas rakstnieki
1919: Mūsu dzimtene: ainas iz Latvijas dabas un vēstures
1920: Īsa Latvijas vēture (1921, 1928 – paplašināts izdevums)
1922–1925: Latviešu rakstniecības vēsture 3 sējumos (1927–1934, papildināts izdevums, 2. un 3. daļu papildinājis Kārlis Egle)
1922: Plūdons: dzīves un dzejas aina
1923: Krišjānis Barons: piemiņas raksts
1924: Saulietis: dzīves un darbu aina

1929: Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina
1936: Dzejnieks un viņa laiks: polemika 1888. un 1889. gadā "Austrumā" (Teodora Zeiferta un Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa polemiku apstrādājis Antons Birkerts)

Dzeja
1890: Kārkla svilpe
1897: Stari
1903: Pumpuri
1926: Saulrieti

Proza
1890:
Čaklā Mudīte (pasaka)
1922: Bāru bērni (miniatūras)

Teodora Zeiferta dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Zeiferta tekstiem komponējuši Pēteris Aldiņš, Emīls Dārziņš, Rihards Dubra, Jēkabs Graubiņš, Andrejs Jansons, Andris Kontauts, Jāzeps Mediņš, Lauma Reinholde, Andrejs Selickis, Bruno Skulte, Jāzeps Vītols, Imants Zemzaris.
Nodarbesliteratūrzinātnieks
literatūrkritiķis
pedagogs
vēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.04.1865
Džūkstes pagasts
Džūkstes pagasts, Tukuma novads
Pēternieku "Ļūļos"

Dzīvesvieta1915–1916
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Pirmā pasaules kara gadus pavada Cēsīs.
Izglītojies1881–1884
Irlavas skolotāju seminārs
Irlava
Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads
Darbavieta1884–1891
Lubezere
Lubezere, Ārlavas pagasts, Talsu novads

Lubezeres skola


1891–1915
Olaines draudzes skola
Olaine
Olaine, Olaines novads

00.12.1902–00.06.1903
Žurnāls "Austrums" (1885-1928)
Rīga
Rīga

Literārās nodaļas vadītājs un faktiskais redaktors


1909
Mēnešraksts "Izglītība"
Rīga
Rīga

Redakcijas loceklis


1913–1914
Mēnešraksts "Druva"

Redaktors


1916–1919
Cēsu Longīna Ausēja reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Skolotājs


1917
Laikraksts "Laika Vēstis"
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Redakcijas loceklis

1920–1929
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Docētājs, lasījis lekcijas par latviešu literatūru

1920–1929
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts
Rīga
Rīga
Redaktors

1920–1929
Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Rīga
Docētājs, latviešu literatūras vēstures kursu.
Miršanas laiks/vieta09.12.1929
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

1936. gadā uzstādīts tēlnieka Kārļa Jansona veidots kapa piemineklis.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvju rakstniecības vēsture".
1927

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Brīvzemnieks".
1930


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Džūkstes pagasts
(Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
03.04.1865Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Irlava
(Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads)
1881 - 1884IzglītojiesCiems
3Lubezere
(Lubezere, Ārlavas pagasts, Talsu novads)
1884 - 1891DarbavietaCiems
4Olaine
(Olaine, Olaines novads)
1891 - 1915DarbavietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
01.12.1902 - 01.06.1903DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1909DarbavietaPilsēta
7Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1915 - 1916DzīvesvietaPilsēta
8Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1916 - 1919DarbavietaPilsēta
9Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1917DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1920 - 1929DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1920 - 1929DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1920 - 1929DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
09.12.1929Miršanas laiks/vietaPilsēta
14Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.