Irma Grebzde

Irma Grebzde

Irma Grebzde bija latviešu rakstniece, kas arī bija pazīstama ar vārdu Irmgarde Aleksandra Priecīgā. Viņa bija izcila noveļu, īsprozu un romānu autore.

Irmas Grebzdes dzīves gaita

Dzimusi 1912. gadā Reņģē. Viņas tēvs bijis dzelzceļa stacijas priekšnieks.

Bērnību Irma pavadīja strādājot dažādus lauku darbus savās tēva mājās ar nosaukumu “Kalna Dzirkanti”, uz kurieni ģimene pārvācās pēc tam, kad tēvs pameta darbu uz dzelzceļa.

Citāts:
Man ir bijušas tikai vienas mājas manā mūžā, tēva dzimtā vieta – Kalna Dzirkanti Auces apkārtnes pakalnos. Visur citur, kur esmu klīdusi vai apmetusies, jutos kā ciemiņš, ienācējs vai garāmgājējs. Manas saknes palika Dzirkantu zemē un nekad nebūs izraujamas. Nekad, kamēr es būšu. Es aizveru acis un esmu mājās. Gadi pazūd kā migla. Es vēl nekā nezinu no pasaules.”

1944. gadā Irma devās bēgļu gaitās uz Vāciju un 1948. gadā ar Marisa Vētras atbalstu viņa iesaistījās darbā kādā Kanādas fermā, kad arī pārvācās uz dzīvi Dienvidamerikā un dzīvoja tur līdz par 2000.gadam, kad devās aizsaulē 30. martā Toronto pilsētā. 

Irmas Grebzdes literārie darbi

Īsproza

1944: “Pūra zirgs”.
1946: “Nometnes pasakas”.
1946: “Pazemīgā”.
1947: “Sērmūkšļu pagasta ļaudis”.
1948
: “Purva zāle”.
1948: “Ieva”.
1951: “Ragana”.
1955: “Ikdiena”.
1957: “Meklētājs”.
1962: “Kalni kāpj debesīs”.
1967: “Ēnas dzeltenā stiklā”.
1970: “Saule manā logā”.
1974: “Aizdedziet sveces”.

Romāni
1952: “Inga”.
1954
: “Pelēkā māja”.
1954
: “Rudens negaiss”.
1958
: “Dūda”.
1959
: “Zosukalna meitenes”.
1960
: “Sveicināta, mana zeme”.
1963
: “Ielejā sagriezās putenis”.
1964
: “Te nu es esmu!”.
1965
: “Māsas”.
1969
: “Tikai meitene”.
1969
: “Vai ābele ziedēja?”
1989
: “Tikai pāri ceļam”.
1999
: “Mūžīgā vasara”.
1971: “Meitene un puķe”.
1976: “Sējējs izgāja sēt”.
1980: “Ziedi, mana vasara”.

1955: Rietumvācijas rakstu darbu apgāds ar nosaukumu “Ost-West laida klajā lieliskās novelistes Irmas Grebzdes darbu izlasi ar nosaukumu “Sērmūkšu pagasta ļaudis”, kas vācu tulkojumā tika izdota ar nosaukumu “So lebte man in Sermuksch. Heitere Dorfgeschichten” un šo darbu ir tulkojusi Marta von Dehn-Gruber.